INFORMATĪVAIS E-IZDEVUMSSEPTEMBRIS, 2011
Eiropas Sociālā fonda projekta
"SĀKOTNĒJĀS PROFESIONĀLĀS IZGLĪTĪBAS PIEVILCĪBAS VEICINĀŠANA"
INFORMATĪVAIS E-IZDEVUMS SEPTEMBRIS, 2011. IEGULDĪJUMS TAVĀ NĀKOTNĒ
Pārmaiņas notiek visās
profesionālās izglītības jomās
Profesionālā izglītībā pašlaik īstenotās pārmaiņas ir kom- pleksas un tiek īstenotas visās jomās: aprīkojuma un ēku modernizācija, izglītības satura sakārtošana moduļu programmās, nodrošināta pedagogu profesionālā piln- veide un mērķstipendiju veidā atbalstīti audzēkņi. Izglītī- bas un zinātnes ministrs Rolands Broks stāsta par īsteno- tajām un šajā mācību gadā gaidāmajām pārmaiņām.
Kā Jūs kopumā raksturotu notiekošās pārmaiņas profesionālajā izglītībā?
Tās pārmaiņas, kas ir vērstas uz profesionālās izglītības prestiža un kvalitātes paaugstināšanu, ir lielākās un faktiski vienīgās pēdējo 30 gadu laikā. Profesionālās izglītības iestāžu optimizācija un diferenciācija tiek nodrošināta ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda aktivitātes „Mācību aprīkojuma modernizācija un infrastruktūras uzlabošana profesionālās izglītības programmu īstenošanai” atbalstu. Aktivitātes ietvaros 26 Izglītības un zinātnes ministrijas padotībā esošajās profesionālās izglītības iestādēs tiek īstenots 51 projekts par kopējo summu 60,4 miljoniem latu. Profesionālajā izglītībā tādi līdzekļi nekad nav bijuši.
Tāpat būtiski ir grozījumi Profesionālās izglītības likumā, ieviešot kompetences centra statusa jēdzienu, lai nodrošinātu skolu diferenciāciju un vienlaikus celtu prestižu, jo, līdzīgi kā valsts ģimnāziju tīkls vispārējā izglītībā, profesionālās izglītības kompetences centri būs profesionālajā izglītībā. Tas ir ļoti būtisks profesionālās izglītības kvalitātes paaugstināšanas aspekts.
Kas vēl tiek darīts paralēli ieguldījumiem infrastruktūrā?
Lielu ieguldījumu profesionālās izglītības pie vilcības veicināšanā ir de vuši Eiropas Sociālā fonda projekti. Nodrošināta profesionālās izglītības pedagogu tālākizglītība, šogad ministrija nopietni strādājusi ar Vācijas vēstniecību, lai nodrošinātu iespēju Latvijas profesionālo skolu pedagogiem stažēties Vācijas profesionālās izglītības centros. Rudenī grupa profesionālo skolu skolotāju un direktoru dosies turp uz veselu mēnesi. Paralēli infrastruktūras attīstībai svarīgi ir sniegt izpratni kompetences centru direktoriem un pedagogiem, lai tā ir liela un svarīga institūcija, kas pilda reģionā metodisko funkciju un piedāvā plašas izglītības iespējas, tajā skaitā sniedzot pieredzi un atbalstu pārējo skolu pedagogiem. Profesionālās izglītības pedagogiem ir iespēja iesaistīties un gūt atbalstu projektā „Pedagogu konk urētspējas veicināšana izglītības sistēmas optimizācijas apstākļos.”
Vai arī audzēkņi saņem atbalstu no Eiropas Savienības struktūrfondiem?
Jā, audzēkņi atbalstu saņem mērķstipendiju veidā par labiem mācību rezultātiem. Tāpat būtiska ir arī satura pārskatīšana, pašlaik uzsākta programmu pilnveidošana saistībā ar nozaru asociācijām un darba devējiem. Programmas tiks veidotas moduļos – pamatiema ņas un konkrētai kvalifikācijai nepieciešamās zināšanas un prasmes, lai profesionālās izglītības sistēmas piedāvājums ļauj cilvēkiem elastīgi pielāgoties darba tirgus izmaiņām.
“Profesionālās izglītības iestāžu tīkla sakārtošana norit saskaņā ar pamatnostādnēm. Tās īstenot paredzēts līdz 2015. gadam, taču jau tagad daudz paveikts.
Vai sabiedrība izprot profesionālās izglītības reformas?
Cilvēki ir dažādi. Tāpēc ir cilvēki, kas pārmaiņas izprot, pieņem un atbalsta un, protams, ir cilvēki, kas pārmaiņas nepieņem un uzskata par nevajadzīgām, būsim atklāti – nekad nevienas pārmaiņas visiem nevar būt vienlīdz labas. Taču būtiski ir izprast, ka pašlaik profesionālajā izglītībā notiekošās reformas ir visaptverošas un kompleksas. Tās norit sekmīgi, sadarbībā ar sociālajiem partneriem un nozaru profesionālajām asociācijām, izmantojot Eiropas Sociālā fonda un Eiropas Reģionālās attīstības fonda finanšu līdzekļus. Šīs izmaiņas līdzi nesīs arī sabiedrības viedokļa maiņu gan tajā ziņā, ka profesionālā izglītība ir ne tikai līdzvērtīga alternatīva vispārējai vidējai izglītībai, bet arī augstākajai izglītībai, gan tajā ziņā, ka profesionālā izglītība ir ne tikai darba ņēmēju, bet arī darba devēju sagatavošana.
Kā sokas ar Profesionālās izglītības iestāžu tīkla optimizācijas pamatnostādņu īstenošanu?
Profesionālās izglītības iestāžu tīkla sakārtošana norit saskaņā ar pamatnostādnēm. Tās īstenot paredzēts līdz 2015.gadam, taču jau tagad daudz paveikts. 2011.gada 9.augustā Ministru kabinets pirmajām sešām skolām piešķīra kompetences centra statusu. Uzsākta jaunu – līdz šim nebijušu – integrētu izglītības iestāžu veidošana, kur zem viena jumta darbosies vispārējās un profesionālās izglītības iestāde. Sadarbībā ar Latvijas Pašvaldību savienību esam raduši risinājumus pašvaldību savstarpējiem norēķiniem, kas veicinās profesionālās izglītības iestāžu nodošanu pašvaldībām.
Kas mainīsies skolu dzīvē pēc Profesionālās izglītības kompetences statusa piešķiršanas?
Statusu ir ieguvušas sešas profesionālās izglītības iestādes, kuras jau pašlaik atbilst Ministru kabineta noteikumos noteiktajiem profesionālās izglītības kompetences centra kritērijiem. >Profesionālās izglītības kompetences centra statuss piešķirts Jelgavas Amatniecības vidusskolai, Liepājas Valsts tehnikumam, Rīgas Valsts tehnikumam, Ventspils Profesionālajai vidusskolai, Valsts Kandavas lauksaimniecības tehnikumam un Rīgas Tehniskajai koledžai. Līdz ar statusa iegūšanu skolām ir papildu funkcijas, papildu iespējas attīstībai, kā arī tiks nodrošināta piemaksa 10% apmērā no mēneša darba algas likmes pedagogiem.
Kuras būs nākamās profesionālās izglītības iestādes, kas varētu saņemt šo statusu un kad tas varētu notikt?
26 profesionālās izglītības iestādes tika reorganizētas ar mērķi veidot lielas un labi aprīkotas, modernas skolas, līdz ar to šīs reorgani zācijas procesā izveidotās skolas varēs pretendēt uz Profesionālās izglītības iestādes kompetences centra statusu.
Kā noritējis skolu reorganizācijas process? Vai visām reorganizētajām skolām ir iecelts direktors un nokomplektēts personāls?
Visi īstenojamie soļi ir rūpīgi plānoti un atbilstoši tiem reorganizācijas process sekmīgi īstenots. Attiecībā uz skolu vadību, ministrijas galvenais izvirzītais princips bija profesionalitāte, tāpēc visu skolu direktori varēja pieteik t savu kandidatūru savstarpējā izvērtēšanas procesā, ja tā rezultātā neizdevās atrast direktoru, tika rīkoti atklāti konkursi. Visās skolās direktori ir uzsākuši darbu.
“Uzsākta jaunu – līdz šim nebijušu – integrētu izglītības iestāžu veidošana, kur zem viena jumta darbosies vispārējās un profesionālās izglītības iestāde.
Vai panāk ts risinājums par savstarpējiem norēķiniem profesionālajā izglītībā? Kā to vērtē pašvaldības?
Šajā vasarā Valsts sekretāru sanāksmē izsludināts ministrijas izstrādātais koncepcijas projekts „Par profesionālās izglītības programmu turpmāko īstenošanu”, kurā tiek sniegts priekšlikums profesionālās izglītības programmu finansēšanai pašvaldību dibinātās izglītības iestādēs, pašvaldībām pārņemot profesionālās izglītības iestādes savā padotībā, kas ir tapis saskaņā ar Latvijas Pašvaldību savienību. Par vispārizglītojošo mācību priekšmetu apguvi šajās programmās tiek veikti savstarpējie norēķini par audzēkņiem, kuri apmeklē citas pašvaldības izglītības iestādes, kurās tiek īstenotas profesionālās izglītības programmas.
Kā sokas ar ERAF infrastruktūras projektu īstenošanu?
ERAF ieguldījumus varētu vēlēties ātrākus, diemžēl iepirkumu likumdošana procesi nenotiek tik raiti, cik gribētos. Jāatzīst, ka vislielākais finanšu resursu ieguldījums ir nepieciešams profesionālās izglītības iestāžu materiāli tehniskā nodrošinājuma modernizēšanai. Pašlaik piešķirtais Eiropas Savienības fondu finansējums nav pietiekams, lai pabeigtu profesionālās izglītības iestāžu infrastruktūras sakārtošanu un aprīkošanu. Par to notiek sarunas un, cerams, finansējums šim mērķim tiks atrasts.


Ar katru gadu profesionālā izglītība arvien vairāk piesaista jauniešu interesi
Sācies jauns mācību gads, par profesionālās izglītības piedāvājumu un jauniešu interesi intervijā stāsta Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāra vietniece Inga Štāle.
Kāds pašlaik ir Latvijas profesionālās izglītības iestāžu piedāvājums?
Profesionālās izglītības piedāvājums Latvijā ir ļoti plašs gan dažādās nozarēs, gan arī nodrošinātas dažādas iespējas atbilstoši iepriekš iegūtajai izglītībai. Izglītības un zinātnes ministrijas padotībā pašlaik ir 54 profesionālās izglītības iestādes. Ministrija finansē sākotnējās profesionālās izglītības programmas arī deviņās koledžās un vienā augstākās izglītības iestādē – Latvijas Jūras akadēmijā. Šajās skolās 60 profesionālās izglītības programmu grupās var iegūt 114 profesionālās kvalifikācijas. Turklāt ir programmas, kuras var apgūt jaunieši ar nepabeigtu pamatizglītību un profesionālās izglītības iestādes piedāvā izlīdzinošo kursu vispārējā izglītī bā profesionālās izglītības iestāžu absolventiem, kas nav ieguvuši vidējo izglītību.
Cik audzēkņu profesionālās izglītības iestādēs bija plānots uzņemt? Vai plāns īstenojies?
Skolu sniegtā informācija liecina, ka interese ir liela. Ministrijas pārziņā esošajās profesionālās izglītības iestādēs 2011./2012.mācību gadā bijām plānojuši no valsts budžeta finansēt 10 585 audzēkņu vietas, kas ir lielākais vietu skaits pēdējo trīs gadu laikā, taču, ņemot vērā demogrāfisko situāciju, 1.kursa audzēkņu skaits būs ap 950 0. Tas ir tāds pats, kā pagājušajā gadā un, ņemot vērā, ka kopumā 9.klašu absolventu skaits samazinās, var teikt, ka profesionālā izglītība ar katru gadu kļūst populārāka jauniešu izvēle.
Ar ko tas skaidrojams?
Domāju, tas ir kopīga darba rezultāts. Sabiedrība redz pozitīvas pārmaiņas un tai mainās attieksme gan par šīm skolām, gan arī par šo skolu audzēkņiem un absolventiem. Protams, audzēkņiem svarīga ir patstāvība un tā ir gan ātrāka iekļaušanās darba tirgū, gan arī Eiropas Sociālā fonda stipendija, kas uzrādot labus mācību sasniegumus, ir diezgan ievērojams atspaids.
Kuras no programmām ir piesaistījušas vislielāko jauniešu interesi?
Mūsu jaunieši ir daudzpusīgi un izvēlas dažādas profesijas, taču ir tādas, kas ir daudz populārākas, salīdzinot ar citām. Daudz jauniešu izvēlējušies automehāniķa un autoelektriķa, elektriķa, datorsistēmu tehniķa un programmētāja specialitātes. Populāras ir arī friziera, stila speciālistu, ēdināšanas un viesnīcu pakalpojumu un arī metinātāju specialitātes.
“Sabiedrība redz pozitīvas pārmaiņas un tai mainās attieksme gan par šīm skolām, gan arī par šo skolu audzēkņiem un absolventiem.
Vai ir profesionālās izglītības iestādes, kurās pieprasījums ir lielāks nekā piedāvāto vietu skaits?
Daļā izglītības iestāžu jau augusta sākumā ir nokomplektētas visas plānotās grupas un dažas no tām, piemēram, Rīgas Stila un modes skola friziera un vizāžista specialitātēs un Saldus profesionālā vidusskola ugunsdzēsēja – glābēja specialitātēs ir lūgušas papildus uzņemšanu.
Vai profesionālajā izglītībā ir iespējas arī vidusskolas absolventiem?
Rūpējoties par to, lai jaunieši nepalielinātu bezdarbnieku skaitu, izmantojot Eiropas Sociālā fonda iespējas, vidējās izglītības absolventiem, kas dažādu iemeslu dēļ neplāno turpināt studijas augstākās izglītības iestādēs, nodrošināta iespēja bez maksas viena vai pusotra gada laikā iegūt 2. vai 3. līmeņa profesionālo kvalifikāciju. Šāda iespēja šajā mācību gadā tiks nodrošināta 1413 personām un uzņemšana šajās programmās nesen sākusies, tāpēc par rezultātiem varēsim informēt oktobrī.


Projekts veicina profesionālās izglītības pievilcību

un atbildības sajūtu audzēkņos
2010./2011.mācību gadā Eiropas Sociālā fonda projekta „Sākotnējās profesionālās izglītības pievilcības veicināšana” ietvaros mērķstipendiju ir saņēmuši 28 495 audzēkņi. Par projekta īstenošanu intervijā vairāk stāsta projekta vadītājs Gunārs Krusts.
Cik liela ir skolu atsaucība un kā stipendijas vērtē audzēkņi?
Projektā ir iesaistījušās 99 profesionālās izglītības iestādes, no tām piecas pašvaldību un astoņas privātās skolas. Skolas ir ļoti atsaucīgas, valsts skolas pašas labprāt iesaistījās projektā. Privātajām profesionālās izglītības iestādēm bija izvēle, taču arī tās ļoti labprāt piedalās, jo lielākā stipendija jau ir puse no mācību maksas. Arī audzēkņu vidū novērojama tāda kā konkurence, lai saņemtu stipendiju, kā rezultātā viņi regulāri apmeklē skolu un cenšas pēc iespējas labāk mācīties. Un tas, protams, ir liels ieguvums.
Kā tiek noteikts finansējuma apjoms katrai skolai?
Nosakot līdzekļu apjomu katrai skolai, tiek ņemta vērā noteiktā kvota – 25 lati uz audzēkni, jo iepriekš nav iespējams prognozēt, cik lielu mērķstipendiju katrs audzēknis saņems, tāpēc izvēlēts šāds risinājums – noteikta kvota. Taču līdzekļu apjoms katru mēnesi tiek pārplānots, lai visi saņemtu pēc iespējas līdzīgāk. Mūsu mērķis ir panākt, lai skolēni ar vienādiem rezultātiem dažādās skolās, saņemtu vienāda apmēra mērķstipendijas. Nelielas atšķirības nav iespējams novērst, jo katru mēnesi audzēkņiem sekmes mainās. Liels darbs ir skolas komandai, jo tai jāveic informācijas apkopošana un izvērtēšana. Projekta īstenošanā skolās iesaistīti 360 darbinieki.
Cik liels ir projek ta finansējums? Kādu stipendiju vidēji saņem audzēkņi?
Projekta kopējais finansējums ir 25 500 718 latu, tai skaitā Eiropas Sociālā fonda līdzfinansējums 21 675 610 latu un valsts budžeta finansējums 3 825 108 lati. 2010./2011.m.g. stipendijās audzēkņiem izmaksāti 6 miljoni latu, 2011./2012.gadā šīm mērķim plānoti 5,5 miljoni latu. Stipendijas vidējais apmērs iepriekšējā mācību gadā 1.kursā bija 15 lati, 2. – 4.kursā – 33 lati.
Vai projek ta īstenošanā pamanāt atšķirības reģionos?
Jā, atšķirības ir manāmas, un domāju, ka tas ir atkarīgs no kopējās ekonomiskās situācijas reģionā. Statistika liecina, ka, piemēram, Rīgā stipendijas saņem 78% no profesionālās izglītības iestāžu audzēkņiem, bet Latgalē stipendiju saņēmušo īpatsvars ir daudz augstāks – 85%, kas ir augstākais no visiem Latvijas novadiem.
Projekts tiek īstenots jau vairāk kā 2 gadus. Kā vērtējat projekta nozīmi un rezultātus?
Jo tālāk skolas atrodas no Rīgas, jo mērķstipendijai ir lielāka loma. To apliecina arī augstāk minētie fakti. Reģionos gan stipendijas, gan naudas vērtība ir lielāka. Īpaši lauku reģionos profesionālā izglītība ir pieprasīta un pilnvērtīga alternatīva vispārējai vidējai izglītībai. Pozitīvi, ka projekta ietekmē skolas domā par audzēkņu motivēšanu. Līdz ar projekta īstenošanu, skolas vairāk sākušas pievērst uzmanību arī sava darba organizēšanai. Projekts paredz noteiktu vērtēšanas sistēmu, kas nosaka atbildīgu attieksmi pret kavējumiem un motivē labāk mācīties. Mērķstipendijas piešķiršanas nosacījumi veicina atbildības sajūtu un iemāca noderīgu dzīves patiesību – jo labāki darba rezultāti, jo labāks atalgojums.


Eiropas Sociālā fonda projekts
„Sākotnējās profesionālās izglītības pievilcības veicināšana” skaitļos